terminu skaidrojums

  • arborists – kvalificēts speciālists, kas specializējies koku stādīšanā, kopšanā un nozāģēšanā, izmantojot pacēlāju un/vai virvju tehniku, pārzin drošas un pareizas darba metodes.  Īsumā – koku kopšanas speciālists. Latvijā kvalitatīvi arborista profesiju var apgūt Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Eiropā speciālistus sertificē EAC (Eiropas arboristu padome) attiecīgi piešķirot ETW vai ETT kvalifikāciju. Apmācītie speciālisti apvienoti Latvijas arboristu biedrībā.
  • dendrologs – kvalificēts speciālists, kas specializējas dendroloģijā (zinātne par kokiem), īpašu uzmanību pievēršot koku morfoloģijai, fizioloģijai, taksonomijai, ekoloģijai, selekcijai, dendrohronoloģijai utt.. Īsumā – identificē koku taksonus (dažādības, piemēram – sugas), nosaka sastopamību un koku vajadzības pēc resursiem. Latvijā beidzot skolu nevienam diplomā neraksta – dendrologs. Speciālisti apvienoti Latvijas dendrologu biedrībā, kas ar 2014. gadu uzsākusi ekspertu sertifikāciju. Zināšanas par kokiem lielā mērā balstītas ilgtermiņa praktiskā pieredzē darbā ar kokiem.
  • ainavu arhitekts – kvalificēts speciālists, kurš konsultē un strādā plānošanā, projektēšanā (dizainā) un ir eksperts ārtelpas organizēšanā – gan apbūvētās teritorijās, gan lauku ainavās, saistot apkārtējās vides attīstību ar dabas aizsardzības nosacījumu ievērošanu un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Ir pamazināšanas par kokiem.  Latvijā augstāko izglītību var iegūt Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
  • dārznieks – praktiķis dārzu ierīkošanā un kopšanā. Ir pamatzināšanas par kokiem un to kopšanu. Līdz šim kvalitatīvu dārznieka izglītību Latvijā varēja iegūt Bulduru Dārzkopības vidusskolā.
  • meža taksators – kvalificēts, licencēts speciālists, kas veic meža inventarizāciju un izstrādā meža apsaimniekošanas projektus, nosakot meža tipu, mežaudzes sastāvu, koksnes krāju, izstrādes intensitāti, meža atjaunošanas un vides aizsardzības pasākumus.
  • dabas eksperts – Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sertificēts speciālists konkrētā sfērā, kurš tiesīgs sniegt atzinumus par konkrētu biotopu vai sugu grupu.
  • koku eksperts – speciālists ar padziļinātām zināšanām par kokiem, daudznozaru speciālists. Rekomendējoši ar zināšanām dendroloģijā, koku kopšanā, ainavu dizainā, ekoloģijā, praktiskajā dārzkopībā un kultūrvēsturē.
  • polardēšana – koku mākslīga vainaga kopšanas paņēmiens, kas urbānā vidē jau gadsimtiem ilgi tiek pasaulē praktizēts un pārņemts no lauksaimniecības. Polardējot kokiem ar regularitāti 1x 1-5 gados nogriež visu iepriekšējā perioda vainaga pieaugumu. Šāda griešanas tehnika palīdz saglabāt liela auguma kokus mazākās dimensijās. Kokam šāda apgriešana nav kaitīga, ja vien tiek ievēroti apgriešanas intervāli un izmantota pareiza griešanas tehnika. Polardējot kokam veidojas zaru “polardgalvas”. 
  • vainaga pacelšana – skaidrs, ka pacelt var naudu, nokritušu lapu, bet kā notiek koka vainaga pacelšana? Tas ir apzīmējums savlaicīga koka vainaga apakšējo zaru nozāģēšanai ar mērķi nodrošināt transporta, tehnika vai gājēju netraucētu pārvietošanos.
  • koka stabilizācijas sistēmas – sauktas arī vainaga drošināšanas, koka drošināšanas sistēmas. Tās lieto, ja koks ir bīstams, ar zaru saudzīgu apzāģēšanu nevar koku stabilizēt, un koku vēlamies saglabāt. Lieto dažādas sistēmas: dinamiskas, statiskas ar dažādu slodzes izturību, ko izsaka t vai kN. Ir arī atbalstošas sistēmas. Bet svarīgi, ka to montāžu veic kvalificēts arborists un tās kalpo ne ilgāk par 8-10 gadiem, kad tās jānomaina. Parasti izmanto ļoti vērtīgu koku saglabāšanai. Tās ir alternatīva bīstama koka nozāģēšanai.